Jaunumi

Biedrība “Silta sirds” projekta “Priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska jauniešu iesaiste jaunatnes iniciatīvu projektos” ietvaros realizē projektu “Atklāt līdzsvaru KOPĀ”. Projekta mērķis ir mazināt mācību pārtraukšanas risku jauniešu vidū. Motivēt jauniešus turpināt mācības un iesaistīt tos dažādās aktivitātēs, kurās jaunieši līdzdarbosies ārpus skolas un veidos sociāli atbalstošas saites savu vienaudžu vidū.  .

Aizvadījām jau trešo aktivitāti. Esam kļuvuši par draudzīgu un aktīvu komandu.   Šoreiz mūsu moto ‘’Čalosim Kopā’’. “Čalot” nozīmē:  sarunāties, tērzēt daudziem reizē ātri, jautri runāt, arī pļāpāt, klausīties kā čalo ūdeņi strautā – tātad mēs ‘’čalosim’’.

Mūsu aktivitāte sākās ar Kokneses pilsdrupu un parka apmeklējumu.  Lai artī laikapstākļi mūs nelutināja, tomēr ikreiz apmeklējot šo vietu var redzēt uzlabojumus un sajust senatnes elpu.

Tālāk mūsu ceļš veda uz Aizkraukles novadu, kur apmeklējām pastāvīgo ekspozīcju ‘’Padomju gadi’’. Šīs ekspozīcijas mērķis ir parādīt padomju cilvēka dzīvi tās daudzpusībā: visu dzīves pušu ideoloģizāciju, sadzīvi, darbu un atpūtu, izglītību un kultūru. Atsevišķas daļas veltītas Pļaviņu HES un Aizkraukles pilsētas (Stučkas) tapšanas vēsturei.

Izbrīnu jauniešos un atmiņas mums vadītājiem izraisīja itin viss. Virtuve sadzīves telpas, medicīnas pakalpojumu telpa, izglītībai veltītās telps un dzīvokļa iekārtojums. Šeit  atspoguļotās tēmām ir ideoloģiskā audzināšana, sadzīve padomju laikā un māslinieciskā pašdarbība. Skatāmi skolēnu formas tērpi, mācību grāmatas, plakāti, atmiņu klades un atskaites par paveikto darbu kolhozos. Protams, būs arī bērnības stūrītis ar rotaļlietām un citiem mazuļu piederumiem. Šī bija īsta vēstures stunda, bet citādā izpildījumā.

Tālāk devāmies uz Ķemeru nacionālo parku. Līdz iestājas krēsla vēl jāpaspēj izbaudīt dabas taku lai izzinātu kultūrvēstures un kurortoloģijas vērtības. Un vērtības šeit ir ik uz soļa – purvi, putni, sērūdeņi, dzīvnieki un vēl, un vēl. Ķemeri savulaik bija atpazīstams ne tikai Latvijā bet ārpus tās robežām. Tā bija minerālūdeņu un sērūdeņu kūrortvieta. Arī mēs redzējām šo pērli ‘’Ķemeru sanatoriju’’. Iespaidīgi! – tā iesaucās jaunieši. Uz jautājumu ko darītu, ja dzīvotu šādā ēkā, domas dalījās. Cits jautri smejot atzina, ka katru dienu dzīvotu savā istabā, cits šausminājās par uzturēšanas izmaksām. Lai arī šobrī nefunkcionē savulaik tā bija viena no prestižākajām celtnēm Latvijā ar vairāk nekā 100 numuriem un greznu halli. To projektēja slavenais arhitekts Eižens Laube, un 1936. gada 28. maijā svinīgi atklāja Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis.  Blakus sanatorijai ierīkots ainavisks parks ar līkumotiem celiņiem un daudzajiem tiltiņiem pār Vēršupīti, kuriem doti nosaukumi. Pastaigas parkā tika uzskatītas par vienu no slimnieku atveseļošanās priekšnoteikumiem un šobrīd vieta lai baudītu kopābūšanu.

Kopā būšana ļoti svarīga, tādēļ iestājoties krēslai devāmies uz nakšņošanas vietu, iekārtokjāmies ērtos apartamentos un devāmies naktīgās pastaigās viesmīlīgajā Jūrmalā. Pēc pastaigām baudījām tēju un dalījāmies iespaidos – ‘’čalojām’’.

Mēs esam KOMANDA!

Šo jaunatnes iniciatīvas projektu pilnībā finansē Eiropas Sociālā fonda projekts Nr.8.3.4.0/16/I/001 “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai” (PuMPuRS)

Biedrības "Silta sirds"valdes priekšsēdētāja

 Mārīte Pole