Jaunumi

Jauniešu līdzdalības projekts “Lēciens Demokrātijā” ir publicējis savu piekto podkāsta epizodi, kuras mērķis ir veicināt izpratni par sarežģītām, bet kritiskām tēmām — vardarbības atpazīšanu un cilvēka drošību. Podkāsta piektā epizode “5. EPIZODE kopā ar Zani Lindi-Ozolu - Parunāsim!” tika ierakstīta Jēkabpils Tautas nama komerzālē un tās ilgums ir 40 minūtes,.

Epizodes tehnisko nodrošinājumu un video filmēšanu veica @kirshe_media (Kristīne Ķirse). Sarunā kopā ar projekta komandas jauniešiem Niklāvu Kozuliņu un Saniju Šumu piedalījās viesis — Zane Linde-Ozola, antropoloģijas docente un pētniece Latvijas Universitātē, kura specializējas vardarbības pret bērniem un ģimenē novēršanā,.

Podkāstā apskatītais tematu loks un diskusiju punkti:

• Antropoloģija kā skatījums uz pasauli: Kā šī zinātne palīdz ieraudzīt ikdienišķo kā svešu un izaicina mūsu priekšstatus par to, kas ir "normāls".

• Vardarbības normalizēšana un mīti: Diskusija par to, cik bieži mēs attaisnojam vai minimalizējam vardarbību, pat to nepamanot,.

• Jauniešu identitāte digitālajā laikmetā: Kā sociālie mediji un algoritmi rada "fragmentāru" identitāti un spiedienu ieņemt pozīciju visos globālajos jautājumos (karos, klimata pārmaiņās).

• Vardarbība jauniešu partnerattiecībās: Pētījumi rāda, ka pirmā vardarbības pieredze pāru attiecībās bieži sākas jau 14–15 gadu vecumā.

• Toksisku attiecību "sarkanie karogi": Pazīmes, kas liecina par bīstamu dinamiku — emocionālas drošības trūkums, robežu pārkāpšana, "staigāšana pa plānu ledu" un gaslighting jeb realitātes apšaubīšana,,,.

• Kā palīdzēt draugam: "Tici, atbalsti, aizstāvi" princips, kā rīkoties, ja draugs uztic sāpīgu pieredzi.

• Pilsoniskā līdzdalība drošas vides veidošanā: Kā jauniešu pašpārvaldes un NVO var palīdzēt izstrādāt skolu drošības plānus un mazināt vardarbības toleranci sabiedrībā,.

Interesanti fakti un atziņas no sarunas:

• Viena sociālā realitāte: Jaunieši vairs nedala dzīvi "online" un "offline" vidē — tā viņiem ir viena vienota telpa, kurā jāmācās navigēt un atpazīt manipulācijas.

• Uzticības persona: Pētījumi rāda, ka jaunieši par pārdarījumiem reti stāsta pieaugušajiem, bet visbiežāk vēršas pie draugiem. Tāpēc ir svarīgi mācīt draugiem, kā sniegt adekvātu atbalstu,.

• Vara un asimetrija: Jebkurās attiecībās (ģimenē, skolā vai ar partneri), kur vara ir sadalīta nevienlīdzīgi, pastāv potenciāls vardarbībai, ja šī vara tiek izmantota kontrolei.

• Stambulas konvencija: Eksperte uzsvēra tās nozīmi kā minimālo prasību kopumu vardarbības novēršanai un cietušo aizsardzībai.

Zanes Lindes-Ozolas atziņa par demokrātiju:

"Man demokrātija noteikti saistās ar pieeju daudz dažādām brīvībām, bet brīvība vienmēr nāk ar atbildību... tas noteikti sākās ar rūpēm par otru.".

Podkāsts ir daļa no projekta “Lēciens Demokrātijā”, kura mērķis ir attīstīt jauniešu spēju neapmulst netaisnības priekšā, ticēt saviem instinktiem un kopīgi veidot emocionāli veselu sabiedrību.

Raidieraksta piekto epizodi vari apskatīt šeit.

Līdzfinansē Eiropas Savienība. Šī publikācija atspoguļo vienīgi autora uzskatus un viedokli, un ne obligāti Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas vai Valsts aģentūras (Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) viedokli, kuras nav atbildīgas par tajā ietvertās informācijas jebkādu izmantošanu.