Jaunumi

Jaunumi

Jēkabpils novada jaunieši
Neformālas apmācības
Neformālas apmācības "Kā top podkāsts?" Jēkabpils 2. vidusskolā

30. oktobrī Jēkabpils 2. vidusskolā norisinājās aizraujoša un iedvesmojoša aktivitāte “Kā TOP podkāsts?”, kuras laikā jaunieši soli pa solim iepazina podkāsta veidošanas procesu – no pirmās idejas līdz gatavam raidījumam ēterā.

Aktivitāti vadīja SIA “Uzbur production” pārstāvji un jomas eksperti Miks Burmistris un Artūrs Brants.

Dienas pirmajā daļā jaunieši paši palīdzēja iekārtot podkāsta studiju, kas uz šo dienu atradās viņu skolā – jaunieši gan palīdzēja izvietot tehniku un gaismas, gan parūpējās, lai podkāsta studija būtu mājīga un stilīga. Tam sekoja iepazīšanās ar aktivitāšu vadītājiem, jauniešiem bija arī īpašs sveiciens no podkāsta “Atver muti” autora Laura Zalāna. Tam sekoja teorētiskā bāze, kas ietvēra daudzveidīgus aspektus, kas jāņem vērā plānojot un organizējot arī podkāsta filmēšanu, skaņas ierakstīšanu, montēšanu.

Pēc teorētiskās daļas jauniešiem bija iespēja iepazīt tehniku un dalīties pa grupām, lai gatavotos podkāsta epizožu ierakstīšanai. Vienojošā tēma bija – jauniešu brīvprātīgais darbs un līdzdalības iespējas.

 Dienas gaitā jaunieši pārtapa par īstiem satura radītājiem: viņi izstrādāja idejas, plānoja sarunas, apguva ieraksta tehniku, strādāja ar skaņu un montāžu, kā arī uzzināja, kā podkāsts nonāk līdz klausītājiem.

Katram jaunietim bija iespēja izmēģināt sevi dažādās lomās – gan podkāsta vadītāja un viesu, gan filmētāja un skaņu operatora lomā. Rezultātā tapa īsti podkāstu ieraksti, kuros skanēja pašu jauniešu balsis, domas un radošās idejas.

Tomēr šī diena sniedza ne tikai tehniskas zināšanas. Jaunieši guva pārliecību par savām publiskās runas spējām, attīstīja komunikācijas prasmes un izprata, cik nozīmīgs ir komandas darbs radošā vidē.

Noslēgumā tika prezentēti pašu veidotie podkāstu fragmenti, kas izpelnījās aplausus un daudz pozitīvu atsauksmju.

Aktivitāte “Kā TOP podkāsts?” pierādīja – ikviens var atrast savu balsi un radošo spēku, ja vien ir vēlme radīt, dalīties un mācīties. Jaunieši devās mājup ar jaunu iedvesmu, praktiskām zināšanām un pārliecību, ka šis ir tikai sākums viņu ceļam podkāstu pasaulē.

                  

Par projektu “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās”

Projekta “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” kopējā summa ir 3 649 430 eiro,  pieejamais attiecināmais Atveseļošanas fonda finansējums ir 3 590 000 eiro. Projekts tiek īstenots Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” reformas 2.3.2.r. “Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai” 2.3.2.1.i. investīcijas “Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem” ietvaros.

Plašāka informācija par projektu pieejama JSPA tīmekļvietnē.

Par Atveseļošanās fondu

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara. Atveseļošanas fonda reformas un investīcijas Latvijā tiek finansētas no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (European Commission Recovery and Resiliance Facility) budžeta līdzekļiem ar valsts budžeta līdzfinansējumu. Uzzini vairāk: www.esfondi.lv

“Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.” 

 

img