Jaunumi

Jaunumi

Jēkabpils novada jaunieši
Notikusi Brīvprātīgā darba vēstnešu apmācību otrā daļa
Notikusi Brīvprātīgā darba vēstnešu apmācību otrā daļa

25. martā norisinājās Brīvprātīgā darba vēstnešu apmācību otrā daļa, kurā piedalījās jaunieši no Jēkabpils 3. vidusskolas, Jēkabpils 2. vidusskolas, Jēkabpils Valsts ģimnāzijas, Salas vidusskolas, Viesītes vidusskolas un Eiropas Tālmācības vidusskolas. Apmācību mērķis bija sagatavot jauniešus vēstnešu darbam, sniedzot padziļinātas zināšanas un praktiskas iemaņas, kas palīdzēs viņiem iedvesmot vienaudžus iesaistīties brīvprātīgajā darbā.

Apmācību laikā dalībnieki iepazina brīvprātīgā darba iespējas Jēkabpils novadā, Latvijā un ārvalstīs, kā arī analizēja tā nozīmi personīgajā izaugsmē, sabiedrības labklājībā un karjeras attīstībā. Viņi apguva dažādas neformālās izglītības metodes, kas palīdzēs efektīvāk komunicēt ar vienaudžiem skolu vizītēs.

Svarīga apmācību daļa bija publiskās runas un prezentēšanas prasmju pilnveidošana. Jaunieši komandās izstrādāja radošas prezentācijas par brīvprātīgā darba nozīmi un sagatavojās uzrunāt skolēnus, daloties ar personīgajiem stāstiem un pieredzi. Tāpat dalībnieki strādāja pie vizuālās identitātes izveides, veidojot programmas logo un saukli, kas veicinās atpazīstamību un stiprinās vēstnešu kopienu.

Lai efektīvi popularizētu brīvprātīgo darbu jauniešu vidū, apmācībās īpašs uzsvars tika likts uz digitālo prasmju attīstīšanu. Dalībnieki mācījās veidot saistošus video un sociālo tīklu saturu, kas palīdzēs uzrunāt un iesaistīt jauniešus, izmantojot viņiem aktuālus komunikācijas kanālus.

Dalībnieki atzina, ka apmācības ne tikai sniedza jaunas zināšanas, bet arī palīdzēja atrast domubiedrus un attīstīt līderības prasmes. Kāds no dalībniekiem atzīmēja:
"Šajās apmācībās es sapratu, ka ikviens var būt līderis, ja tic sev un savām spējām."

Apmācību organizatori izsaka pateicību jauniešiem par aktīvu iesaisti un entuziasmu, kā arī apmācību vadītājām Marikai Rudzītei-Griķei un Marijai Driksnai par profesionālo atbalstu un iedvesmojošām mācībām.

Brīvprātīgā darba vēstnešu apmācību dalībnieki turpinās darbu, lai skolu vizītēs iedvesmotu savus vienaudžus iesaistīties brīvprātīgajās aktivitātēs un veidotu spēcīgāku un saliedētāku sabiedrību.

Par projektu “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās”

Projekta “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” kopējā summa ir 3 649 430 eiro,  pieejamais attiecināmais Atveseļošanas fonda finansējums ir 3 590 000 eiro. Projekts tiek īstenots Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” reformas 2.3.2.r. “Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai” 2.3.2.1.i. investīcijas “Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem” ietvaros.

Plašāka informācija par projektu pieejama JSPA tīmekļvietnē.

Par Atveseļošanās fondu

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara. Atveseļošanas fonda reformas un investīcijas Latvijā tiek finansētas no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (European Commission Recovery and Resiliance Facility) budžeta līdzekļiem ar valsts budžeta līdzfinansējumu. Uzzini vairāk: www.esfondi.lv.

“Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.”

   

img