Jaunumi

2025. un 2026. gadā Brīvprātīgo vēstnešu organizētā digitālo prasmju neformālā aktivitāte Jēkabpils novada jauniešiem, Zasas pusē tika īstenotas četras digitālās izglītojošās aktivitātes jauniešiem, kuru mērķis bija veicināt jauniešu digitālo prasmju attīstību, tehnoloģisko domāšanu, radošumu un izpratni par mūsdienu digitālajām iespējām.

Aktivitātes tika organizētas šādos datumos un vietās:

• 2025. gada 19. novembrī – “Digitālais lidojums” ar Jāni Ozolu Zasas Vidusskolā;
• 2026. gada 22. janvārī – “Digitālais lidojums 3” ar Jāni Ozolu Zasas Vidusskolā;
• 2026. gada 28. janvārī – “Digitālais lidojums 2” ar Jāni Ozolu Rubeņu pamatskolā;
• 2026. gada 17. februārī – “Digitālā satura veidošana” ar GRIBTRIP Zasas jauniešu telpās.

Trīs aktivitātes tika veltītas dronu tehnoloģiju apguvei. To laikā jaunieši iepazinās ar dronu veidiem, to pielietojumu, drošības prasībām un normatīvajiem aspektiem. Tika skaidroti nepieciešamie nosacījumi dronu pilotēšanai, atbildīgas lietošanas principi un tehniskie pamati. Būtiska aktivitāšu sastāvdaļa bija praktiskā daļa, kur jauniešiem bija iespēja pašiem izmēģināt dronu vadīšanu, tostarp izmantojot VR tehnoloģijas. Praktiskā pieredze veicināja izpratni par tehnoloģiju darbības principiem, attīstīja koordināciju, koncentrēšanās spējas un atbildības sajūtu.

Savukārt aktivitātē “Digitālā satura veidošana” jaunieši apguva sociālo tīklu darbības principus un satura veidošanas pamatus. Tika skaidrota Instagram un TikTok algoritmu darbība, apspriesti efektīvākie publicēšanas laiki, auditorijas piesaistes principi un kvalitatīva satura veidošanas aspekti. Dalībnieki iepazinās ar filmēšanas tehniku, analizēja dažādus satura veidus un piedalījās interaktīvā zināšanu pārbaudes aktivitātē. Papildus tika sniegts ieskats, kā praktiskā darbība (auto sports un zīmola attīstība) tiek integrēta digitālajā komunikācijā.

Kopumā aktivitāšu cikls sekmēja jauniešu digitālo kompetenču attīstību, veicināja interesi par tehnoloģiju un mediju jomu, kā arī sniedza praktisku pieredzi, kas var būt nozīmīga turpmākajā izglītības un karjeras izvēlē. Aktivitātes nodrošināja mācīšanos caur pieredzi, stiprināja jauniešu pārliecību par savām spējām un paplašināja izpratni par digitālās vides iespējām un atbildīgu tās izmantošanu.

Par projektu “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās”

Projekta “Digitālā darba ar jaunatni sistēmas attīstība pašvaldībās” kopējā summa ir 3 649 430 eiro,  pieejamais attiecināmais Atveseļošanas fonda finansējums ir 3 590 000 eiro. Projekts tiek īstenots Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” reformas 2.3.2.r. “Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai” 2.3.2.1.i. investīcijas “Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem” ietvaros.

Plašāka informācija par projektu pieejama JSPA tīmekļvietnē.

Par Atveseļošanās fondu

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara. Atveseļošanas fonda reformas un investīcijas Latvijā tiek finansētas no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (European Commission Recovery and Resiliance Facility) budžeta līdzekļiem ar valsts budžeta līdzfinansējumu. Uzzini vairāk: www.esfondi.lv

“Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.”